Tagad jūtos vairāk latviska, laikam pat rīdziska, jāsaka. Kaut kā stāv pirmajās sajūtu rindās teātra smarža, gaismas, agra rīta stunda, drusku kafijas un šokolādes aromāts , kas tā sajaucies ar veco sēdekļu rindu putekļiem un garo aizkulišu aizkaru smagnējumu. Tas viss iedvesmo un dod vēlmi radīt, rakstīt, būt lietū, dzīvot. Rīga –tās manas mājas... Kādēļ es laicīgi neapzinājos, kur es jūtos vislabāk? Tagad jau laikam par vēlu. Vai tā tikai šķiet? Manī tik daudz emocijas un tās laužas uz āru, esmu gandrīz pārliecināta, ka varētu būt daļa no izrāžu tapšanas, rakstniece vai aktrise vai vismaz kaut kāda mazā sieviņa, kas ir mazā dvēsele tur starp lielo kņadu un epopeju.

Es atceros, kā ir ziemās, kad tikko iestājas pirmais aukstums. Viss šķiet tāds drūms un tumšs, bet tomēr rosība notiek visapkārt, mēs neviens neapstājamies, tramvaji kursē kā vienmēr un tie pilni ikdienā aizņemto cilvēku, kas lēnām klibina uz saviem mazajiem un ne tik mazajiem  mērķiem. Biju reiz es daļa no tā. Varbūt tāpēc, ka nebiju viena, tas šķiet tik melanholiski? Pašai sava virtuvīte un mazā rutīniņa. Ja vien es būtu laimīga ar savu darbu, ja vien varētu mosties ik dienas vienā un tajā pašā laikā un sākt rītu ar rakstu vai kādu sleju, iedvesmojošu video materiālu vai plānu, kas jāpadara/jāsaraksta. Bet lai tas būtu nozīmīgi, lai tas būtu jēdzīgi un ne smieklīgi. Lai es nebūtu  vienkārši šīs socializācijas vergs, bet gan savas dzīves kalējs, kur katrai diena un doma ir no svara.

Atmiņā ataust ekskursijas no pamatskolas laikiem uz vecām pilīm un muzejiem. Matemātikas astoņos no rīta , kur pirmais uzdevums atmodina pirmajā sekundē. Ziemassvētku koncerti, gadatirdziņi, egles iedegšana, pastaiga mežā, vakars pie balzāmiņa un Aliasa. Martiņas kūkas, Vecrīga, Tērbatas iela...

Gribu būt daļa no tā, gribu atrast sevi tur, kā neatņemamu šūniņu, kas ielejas starp pārējām. Gribu apciemot mammu, kad vien vēlos un no rītiem vest ārā suni. Gribu ceļot ik pārmēnešus, rakstīt un iet uz koncertiem. Gribu Jāņus svinēt ar savējiem un greznot pati savu māju Ziemassvētkos...